Uz produktu iepakojumiem arvien biežāk redzam vārdus “eko”, “zaļš”, “dabīgs”, “ilgtspējīgs”. No vienas puses, tas liecina par pozitīvu virzienu tirgū — vide un atbildība kļūst arvien svarīgāka. No otras puses, patērētājam kļūst grūtāk saprast, ko šie apzīmējumi patiesībā nozīmē.
Kā atšķirt mārketinga frāzi no patiesi pārbaudīta vides marķējuma?
Kas vispār ir vides marķējums?
Ne visi “zaļie” simboli ir vienādi. Starptautiskajā praksē vides marķējumus iedala vairākos veidos, un to atšķirības ir būtiskas.
I tipa vides marķējumi (ISO 14024)
Tie ir neatkarīgi, trešās puses pārbaudīti marķējumi. To kritērijus nosaka publiskas vai akreditētas institūcijas, un produkti tiek vērtēti visā dzīves ciklā — no izejvielām un ražošanas līdz lietošanai un iepakojumam.
Plašāk zināmie piemēri ir:
- EU Ecolabel — Eiropas Savienībā
- Nordic Swan — Skandināvijas valstīs
- Blue Angel (Der Blaue Engel) — Vācijā
Šāda veida marķējumi visbiežāk sastopami Eiropā, bet līdzīgi principi tiek izmantoti arī citos attīstītos tirgos.
Tieši pie šīs kategorijas pieder arī EU Ecolabel — oficiālais Eiropas Savienības vides marķējums. Ar šo I tipa (ISO 14024) sertifikāciju ir apstiprināti arī KVADRO ražotie ECOIDEA sērijas produkti.
II tipa marķējumi (ISO 14021)
Tie ir ražotāja pašdeklarēti apgalvojumi. Uz iepakojuma var parādīties uzraksti, piemēram:
- “Eco”
- “Green”
- “Videi draudzīgs”
- “Dabīgs”
Šādi apgalvojumi paši par sevi nav aizliegti, taču tiem jābūt pamatotiem un pierādāmiem. Tie nenozīmē, ka produkts ir neatkarīgi sertificēts vai pārbaudīts trešās puses līmenī.
III tipa marķējumi
III tipa marķējumi balstās uz kvantitatīviem datiem par produkta ietekmi uz vidi (piemēram, EPD — Environmental Product Declaration). Tie biežāk tiek izmantoti profesionālajā un B2B vidē, kur nepieciešami detalizēti un salīdzināmi dati.
Kas ir zaļmaldināšana?
Zaļmaldināšana (greenwashing) ir situācija, kad produkta vai uzņēmuma vides īpašības tiek pasniegtas maldinoši vai pārspīlēti.
Maldinoši var būt:
- vispārīgi apgalvojumi bez konkrēta pamatojuma (“videi draudzīgs” bez paskaidrojuma);
- selektīvi uzsvērta viena īpašība, noklusējot citas;
- vizuāli “zaļš” dizains bez reāla, pārbaudāma satura.
Piemēram, uz iepakojuma var būt uzraksts “videi draudzīgs”, taču nav norādīts, uz kādiem kritērijiem šis apgalvojums balstīts. Vai arī tiek uzsvērts, ka produkts “nesatur konkrētu vielu”, lai gan šī viela attiecīgajā produktu kategorijā jau sen netiek izmantota.
Šādos gadījumos patērētājam var rasties iespaids par augstāku vides atbildības līmeni, nekā tas faktiski ir. Tāpēc svarīgi ir meklēt konkrētu, pārbaudāmu informāciju — ne tikai vispārīgus apgalvojumus.
Patērētājam nevajadzētu būt speciālistam, lai saprastu, ko viņš pērk. Tāpēc skaidrība un pārbaudāmība ir būtiska.
Kā izvērtēt, vai marķējumam var uzticēties?
Izvēloties produktu, vērts sev uzdot dažus vienkāršus jautājumus:
- Vai marķējumam ir skaidri norādīts izsniedzējs?
- Vai kritēriji ir publiski pieejami?
- Vai atbilstību izvērtē neatkarīga trešā puse?
- Vai marķējumam ir licences numurs vai cita pārbaudāma informācija?
Ja uz šiem jautājumiem ir skaidras atbildes, tas parasti liecina par caurspīdīgāku un uzticamāku pieeju.
Ražotāja skatījums
Mēs kā ražotājs uzskatām, ka ilgtspēja nav tikai dizaina elements vai mārketinga frāze. Tā ir atbildība — gan pret patērētāju, gan pret vidi.
Sertifikācija nozīmē dokumentāciju, testēšanu, uzraudzību un nepārtrauktu atbilstību noteiktiem kritērijiem. Tieši pārbaudāmība, nevis skaļums, ir tas, kas veido ilgtermiņa uzticību.
Apzināta izvēle sākas ar informāciju
Eko marķējumu daudzveidība nav slikta parādība — tā atspoguļo tirgus attīstību. Taču patērētājam ir tiesības saprast atšķirību starp pašdeklarētu apzīmējumu un neatkarīgi pārbaudītu sertifikātu.
Apzināta izvēle sākas ar informāciju.
Un caurspīdīga pieeja — ar skaidriem, pārbaudāmiem faktiem.